Anonīms izdevums "Nakts pirms Ziemassvētkiem" un citi interesanti Ziemassvētku vecīša izcelsmi

2024 Autors: Sherilyn Boyd | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-16 09:37

1823. gada 23. decembrī dzejolis Sv. Nikolaja apmeklējums, šodien labāk pazīstams kā Nakts pirms Ziemassvētkiem tika pirmo reizi publicēts. Dzejolis vispirms parādījās New York Sentinel bez autoru saraksta, kuru publicēja Klementa Klarke Moorea draugs, kurš bija grieķu un austrumu literatūras profesors un kuru mūsdienās uzskata par autoru.

Pirms šī dzeja tika publicēta, tradīcijas, kas saistītas ar Sv. Nikolaju, bija daudzas, un tām nebija reālu kopumu, līdzās vispārpieņemtai "Santa Claus" idejai, kāda mums ir šodien. Šajā dramaturizēšanā popularizētās Santa tradīcijas elementi ir šādi: Ziemassvētku vecīša ziemeļbriežu nosaukumi un skaits (Dasher, Dancer, Prancer, Vixen, Comet, Cupid, Donder un Blitzen, ar pēdējiem Donder un Blitzen nozīmē "Thunder" un "zibens"); Ziemassvētku vecīša transporta līdzeklis; ka Ziemassvētku vecītis Santa Claus apmeklēja mājas nevis Ziemassvētku dēlu; kopējais Santa Clause izskats; un ka Santa rotaļlietas bērniem.

Tomēr interesanti ir atzīmēt, ka, lai arī šis dzejolis popularizēja vispārējo izskatu, proti, plūstošo bārdu, rožaino vaigu utt., Santa, par kuru mūsdienās ir zināms, ir pārcēlies no Moore apraksts-proti, ka Santa tagad ir liels. Ja jūs atgriezīsities un izlasīsiet patieso dzejoli, jūs ievērosiet, ka Moore aprakstīja St Niku (kuru viņš nekad nav saucis par Santa Clause) kā "nedaudz veco vadītāju", ar "mazu apaļo vēderu … apaļo un apaļo". Viņš aprakstīts arī St Nika, kurš izbrauca ar "miniatūrām kamanām" ar "astoņiem mazajiem ziemeļbriežiem", kam bija mazas nagi. Tas, protams, izskaidro, kā St Nick varēja uzstādīt dūmvadu bez burvju līdzekļiem, kas vajadzīgi - viņš bija mazs elfs.

Jebkurā gadījumā, lai gan Moore, visticamāk, ir Nakts pirms Ziemassvētkiem, ir dažas ļoti maza debates par to, vai patiesībā tas bija rakstīts ar Moore (tālākas attiecības caur viņa sievu), Major Henry Livingston, Jr.

Vispirms Moore nepieprasīja dzejas autorību ilgi pēc tam, kad tas tika publicēts, pat neskatoties uz to, ka tas tika noraidīts, kad citi to apgalvoja. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji viņš vilcinājās to pieprasīt galvenokārt tādēļ, ka viņš bija ļoti labi ievērots zinātnieks un nevēlējās būt saistīts ar to, kas būtībā ir fantastisks bērnu dzejolis. Tomēr viņš vēlāk bija pārliecināts, ka viņa bērni to iekļāva savos 1844. gada antoloģijās par saviem darbiem un no tā laika negribīgi atzina, ka to rakstīja.

Ņemot vērā to, ka viņš to galu galā apgalvoja un ka ir zināms, ka dzejolis tika nogādāts Sentinel ko Moore draugs (kurš, starp citu, ir uzzinājis, ka ticēja, ka Moore to uzrakstīja), lielākā daļa vēsturnieku atzīst, ka Moore bija autors.

Tomēr Major Henry Livingston, Jr. bērni apgalvoja pretējo. Divdesmit sešus gadus pēc tam, kad vispirms tika publicēts dzejolis, un pēc divdesmit viena gada pēc Livingstona nāves viņa bērni uzzināja, ka Moore uzņēma dzejoli. Tad viņi apgalvoja, ka viņu tēvs viņiem katru gadu izlasīja dzejoli, sākot no piecpadsmit gadiem, pirms tas parādījās Sentinel, kad pirmo reizi viņš tos izlasīja aptuveni 1807. gadā. Šo stāstu apliecināja arī Livingstones kaimiņš.

Tātad, vai tam ir kāda patiesība?

Jāatzīmē, ka attiecīgais kaimiņš, kurš apstiprināja Livingstona bērna stāstu, beidzot apprecēja Čārlzu Livingstonu, vienu no maģistra Henry Livingstona dēla, un bija viņu precējies brīdī, kad viņi iesniedza šos prasījumus. Viņi arī apgalvoja, ka kādreiz bija oriģinālā manuskripta kopija, bet tas tika pazudis mājas ugunī. Galu galā vienīgais pierādījums ģimenei bija viņu pašu stāsts. Ņemot vērā pierādījumus, ko Moore to uzrakstīja un pats Livingstons nekad to neuzskatīja, lielākā daļa zinātnieku to nav ņēmuši vērā.

Bonus fakti:

• Dažās mūsdienu versijās Nakts pirms Ziemassvētkiem, St Nicholas ir teikts, ka ir iesaucās ", kad viņš aizgāja no redzesloka," Laimīgu Ziemassvētku visiem un visiem labu nakti ". Tomēr oriģinālajā viņš pasludināja paziņojumu pirms tam ("kad viņš aizbrauca no redzesloka"), nē kā viņš aizgāja no redzesloka.
• Tas puisis, kurš izteica balsi par matētajām pārslām "Tony the Tiger", Thurl Ravenscroft, arī dziedāja Tu esi Vidējais, Grinčs, lai gan sākotnēji viņš nejauši neierakstīja filmu. Šī iemesla dēļ parādījās nepareizs uzskats, ka filmas stāstītājs Boriss Karlofs, kas dziedāja dziesmu. Neviens, izņemot Theodoru Geiselu (Dr. Seuss), pats mēģināja izlabot šo jautājumu, rakstot vēstules dažādiem žurnālistiem, kas skaidroja pārraudzību, un jautāja, vai viņi piemin filmu un dziesmu, ka viņi piešķir Ravenscroft pienācīgu kredītu. Viņš arī sauca Ravenscroft un atvainojās par sajaukšanu.
• Ebreju vīrietis Džonijs Marks rakstīja Ziemassvētku dziesmu skavas kā Rockin 'ap Ziemassvētku eglīti Holly Jolly Ziemassvētki, Palaist Rūdolfa skrējienu; Rūdolfa sarkanais ziemeļbriežs (dziesma), un Es dzirdēju zvanus Ziemassvētku dienā, starp citu populāru Ziemassvētku mūziku. Viņš arī uzrakstīja daudzas dziesmas CBS TV versijā Rudolph sarkano degunu ziemeļbriežu, tostarp: Lielākā brīnišķīgā gada diena Sudrabs un zelts, mēs esam Santaja Elves, tur vienmēr ir rīt, Misfit Rotaļlietu sala, mēs esam Misfits pāris un Jingle Jingle Jingle
• Runājot par ikviena mīļāko sarkano niedru ziemeļbriežus, oriģinālajā filmas versijā, kad Rudolfa un kompānija pamet neslavu rotaļlietu salu, viņi nekad neuztraucas atgriezties un palīdzēt rotaļlietām, neraugoties uz solījumu to darīt. Sakarā ar sūdzību skaitu par to pēc filmas izlaišanas, vēlāk tika pievienota jauna aina ar Rūdolfa vadošo Santa atpakaļ uz salu, lai savāktu rotaļlietas.
• Kamēr Prieks pasaulei šodien ir kopīga Ziemassvētku dziesma, patiesībā tas attiecas uz Jēzus prognozēto atgriešanos, nevis viņa dzimšanu. Tas lielā mērā tika balstīts uz 98. psalmu Bībelē. Dziesmu veidoja Isaac Watts, un tas ir par Jēzus uzvarošo atgriešanos šā brīža beigās. Tas bija viens no vairāk nekā 750 dziesmām, ko veidoja Isaac Watts, no kuriem daudzi joprojām ir populāri, piemēram, Šī ir diena, kad Kungs ir radījis.
• Dziesmā Ziemas brīnumzemē: "Pļavā mēs varam uzcelt sniegavīru, tad izlikties, ka viņš ir Parsons Brauns," Parsons Brauns nav individuālā vārda pareizais vārds, jo daudzi šodien domā, bet gan parsons ar uzvārdu Brown. Parsons bija tikai protesta ministrs, kas ceļoja pa dažādām mazpilsētām un notika kāzu ceremonijas cilvēkiem, kam trūka protestantu ministrs. Arī nākamajā rindiņā tas mainās, domājot, ka daudzi šodien domā, ka Parsons Brauns spēlē vīru, kad viņš atrodas pilsētā: "Viņš teiks:" Vai tu precējies? "Mēs sakām:" Neviens, bet jūs varat veikt darbu, kamēr jūs esat pilsētā. "" Viņi tikai solīja atļaut Parsonam precēties kādam, nevis spēlēt ar viņu precēties. Dziesmu sarakstījis Dick Smits, kurš dzīvoja West Mountain Sanitarium sakarā ar saslimstību ar tuberkulozi. Šī ir vēl viena "Ziemassvētku" dziesma, kas nav tehniski par Ziemassvētkiem. Patiesībā nekur citur nav teikts Ziemassvētkiem; dziesma, ko tikai spēlē dziļā sniega apstākļos.
• Zvaniņš skan ir vēl viena Ziemassvētku štāpele, kas nav saistīta ar Ziemassvētkiem, tikai, galvenokārt, ātras automašīnas un sieviešu pacelšana. Nē tiešām. Sākotnēji tā bija tāpat kā vispārēja slepenā dziesma, kas pusaudžu vidū bija populāra dziesma. Ja jūs eksaminējat pilnu tekstu, tas ir diezgan acīmredzams. Piemēram: "Es domāju, ka es braucu, un drīz, Miss Fanny Bright, sēdēja manā pusē …" un "Iet tajā, kamēr jūs esat jaunieši, ņem meitenes šovakar, un dziedat šo sleighing song …"
• Zvaniņš skan tika sākotnēji saukts Viens zirgu skats un to uzrakstīja Džeimss Pjpons, dažkārt no 1853. līdz 1857. gadam. Tajā laikā Pierpont strādāja kā ērģelnieks un mūzikas direktors Savanā, Džordžijā. Pierpontu iznomāja viņa brālis John Pierpont Jr., kurš bija Reves pārstāve tur, pēc tam, kad Jēkabs biznesu Sanfrancisko sadeguši. Tas bija šeit, ka viņš sastādīja Viens zirgu skats, kā ziņots, par Pateicības programmu. Viņš vēlāk publiski dziesmu izlaida caur Bostonas Ditsonu un Ko, 1857. gadā, taču tas nebija tik ļoti populārs. Pierpons vēlreiz mēģināja to atbrīvot 1859. gadā ar jauno nosaukumu Zvaniņš skan, ar to atkal flopping. Tomēr no turienes tas lēnām gūst popularitāti un kļuva saistīts ar Ziemassvētkiem, nevis tikai kā vispārēju kamanu dziesmu. Līdz 1890. gadam, trīs gadus pirms Pierpont nāves, dziesma bija kļuvusi par milzīgu Ziemassvētku hitni, un no 1890. gada līdz 1954. gadam tai izdevās saglabāt vietu 25 visvairāk ierakstītajās pasaules dziesmās.
• Ja jūs domājat, ka Zvaniņš skan dziesma, kamanās, kas ceļo "divi četrdesmit, jo viņa ātrums", nozīmē, ka tas dodas aptuveni 22,5 jūdzes stundā (divas minūtes un četrdesmit sekundes).
• Tā ir brīnišķīga dzīve tika pamatots ar "Ziemassvētku karti" īsu stāstu ar Philip Van Doren Stern, kuru sākotnēji sūtīja aptuveni 200 Sterna draugu un ģimenes locekļiem 1943. gada decembrī. Tika uzrakstīts stāsts Lielākais dāvinājums un to iedvesmojis sapnis Sternam, kura bija 1930. gadu viena nakts. Vairāk par to šeit.